Ģimene

Oktobra piezīmes. Kopsavilkums

1.oktobris- Pasaules veģetāriešu diena, 1. novembris- Pasaules vegānu diena.Visu oktobri jāsvin #govegan : ) jāēd veganiskas kūkas un jācienā visēdāji kolēģi! Jāaicina bariņā pie vegāniem. Man liela apņemšanās- katru dienu pastāstīt jums kaut ko par to, kā meitene, kas skaidri atceras piedalīšanos cūku bērēs un kā garšo cīsiņi, kļuva par wannabie vegāni. Būtu riktīgi forši, ja jūs man kaut ko pretī pateiktu un pajautātu pie maniem oktobra ierakstiem, citādi – muldēšana Instagrama (@vegkid) taigā būs gaužām neinteresanta. #oktobrapiezīmes

#2 Uzaugusi Latgalē, piedalījusies cūku bērēs, kaplējusi biešu vagas, mammas ceptās karbonādes bija šiks, ko ņemt līdzi uz LU kojām, pusnakts pelmeņi Vecrīgā, siermaizes un olmaizes, krējums un sviests. Nu, jūs sapratāt, ja? Tāda pati kā lielākā daļa jauniešu no nerīgas. Dzīvnieki – vai nu mājdzīvnieki vai ēdamdzīvnieki, bez jebkādam īpašām pieķeršanās izpausmēm. Pēc tam, kad no pagalma pazuda (?) mans suns, dzīvniekiem vairs nepieķēros vispār. Un tagad – vegāne! Radi nesaprot, draugi smīkņā un vēl pasaka – Tu jau ārzemniece (ārzemniece ir neārstējama, letāla slimība, kas pie tam ir lipīga). Bet, kad Tu pieņem apzinīgu lēmumu #govegan, atpakaļ ceļa vairs nav. Pat, ja Tu esi vegāns 3 mēnešus, tas šķiet kā gads vai divi, jo Tu lasi, dzirdi, domā par dažādajiem vegānisma aspektiem un laiks paiet nemanot. Bet, kas tad notika un kurš mani ievilka vegānisma ķepās? 2013. gada decembris. Bijām Barselonā mūsu dačā sagaidīt Jauno gadu ar radiem. Lidojām ar Ryanair, pa lēto (jā, jā, pa lēto gadu mijā). Viens no radiniekiem ieteica mums YouTube noskatīties slepeni filmētu materiālu par to , kā Ryanair slēpj faktus par lidmašīnas tehnisko stāvokli un personāla profesionalitāti. Noskatījāmies (bet joprojām, ja nepieciešams, lidojam ar Ryanair). YouTube ieteica noskatīties citu slepeni filmētu materiālu. Par vistām un to turēšanu/audzēšanu. Noskatījāmies. Un tad vēl cita filma par liellopiem. Un cūkām. Visas noskatījāmies. Viss. Kā ar nazi. Gaļu vairs nepirkām, neēdam. Nopirkām Foera sarakstīto grāmatu Eating animals (info te!). Tūlīt būs apritējuši četri gadi kopš lēmuma pieņemšanas. Pa vidu vēl atteikšanās no piena produktiem, ādas kurpēm un vilnas zeķēm. Par to kādu citu dienu.

#3 Piegulētājs šoreiz domāts mīļi un sirsnīgi. Tas, kuram Tu guli blakus. Ar dokumentiem vai bez. Bieži vai reizēm. Tas, pēc kura Tu gaudo uz mēnesi, ja ilgi neesi saticis. Vispār – cepuri nost visiem vegāniem, kuriem attiecības ar visēdāju. Tie, kas kopā bijuši pirms vego dzīvesveida uzsākšanas, un tie, kas satikušies, kad viens jau vego. Es apbrīnoju jūsu sapratni, gribasspēku, mīlestību. Esmu lasījusi vairākus stāstu un scenārijus, kā šāda kopdzīve tiek risināta praktiski. Viegli nav. Man paveicās. Mums ar G vegāniskais šīberis vienlaicīgi aizvērās. Ja godīgi, tad viņam ātrāk “pieleca” nekā man. Un jau no lēmuma pieņemšanas, mūsu lomas sadalītas – G mācās vairāk par ētiskajiem aspektiem (francūzis un filozofs) un es vairāk par uzturu (kādam jau ēst ar jāgatavo). Varam motivēt viens otru un diskutēt. Mēs arī esam runājuši arī par to, kā būtu, ja cits piegulētājs jāmeklē… Vai saistītu savu dzīvi ar visēdāju? Kur spraust robežu (mājas dzīvnieku produktus nē, divus ledusskapjus pirkt vai gana, ja tur atsevišķos plauktos)? Kurš gatavo un ko? Un ko bērniem mācīt? Cik cilvēku, tik variantu. Mēs iekļāvām vegānismu pamatvērtību kopā (kas nu kuram tās pamatvērtības), par kurām būtu jāvienojas un jāizrunājas ar partneri pirms viss kļuvis ļoti nopietni un Facebook tiek samainīts Single uz In relationship.

#4 Satori.lv nupat rakstīja, ka “bērnu grāmatām ir lielāka morāle ietekme, ja galvenie varoņi tajās ir cilvēki”. Agreed. Es skatos sava gandrīz trīsgadnieka grāmatu plauktu un tur viss vienkārši – transportlīdzekļi un dzīvnieki . Par dzīvniekiem kā īstenībā – faktu grāmatas atbilstoši vecumam, un dzīvnieki , kuri cilvēku lomās- būve mājas, iet uz skolu, cep pankūkas. Tas, kas mani tagad (vegan life) pārsteidz (pareizāk būtu- atver acis plaši, plaši), ka tā pīle, cūka, lācis u.c. varoņi paliek grāmatās kā Neaizskaramie (Недотроги), bet, nonākot uz šķīvja, neviens bērnam to tā skaidri neizklāsta. Jo bērns jau prasa – kas tas tas ir (manējais vēl pabaksta ar pirkstu)? Ar šodienas pieredzi, manuprāt, tikai normāli būtu teikt, kā ir – tā ir beigta pīle , tāda kā grāmatā, tikai nogalināta (vecumam atbilstošs paskaidrojums). Tā vietā vecāki atbild “ Ēd, lai neatdziest; tā ir kotlete/cīsiņš/sautēta gaļa”. Ja vecāki neizskaidros to starpposmu no grāmatas līdz šķīvim, bērnam diez vai tas ienāks pašam prātā pajautāt. Audzināšana. Tradīcijas. Been there. (bet es nudien neesmu tā, kas mācīs dzīvot. nē. nē. dari, kā Tev šķiet vislabāk) Un par Satori pieminēto morāli. Morāles sniedzēji dzīvnieki savu funkciju pilda tik ilgi, kamēr bērns saprot, ka viņš ir cilvēks, indivīds , nevis stiprais lācis un pieklājīgā vāvere. Un, ja bērns ir kas cits ne dzīvnieks, kāpēc ievērot dzīvnieku attēloto morāli (dzīvnieks : cilvēks) ? Ja grāmatu varonis puika/meitene/tante/tēvs, tad (cilvēks : cilvēks) līdzībās un piemēros orientēties vieglāk, vai ne ? Ko Tu saki?

#5 Dzīvnieku nēsāšana – apģērbs un aksesuāri – ir tik pat populāra kā dzīvnieku ēšana. Cik atceros, man pašai nekad nav bijis neviens kažokādas mētelis vai jaka ar kažokādas apmali (varbūt tas tāpēc, ka es stereotipos dzīvoju, ka kažokus nēsā anorektiski tievas meitenes melniem vai baltiem matiem, braucot ātrās mašīnās). Apavi gan. Ādas. Kvalitātes rādītājs. Ilgi nēsājas. Nu, tā jau ir. Kopš #wentvegan neko no ādas izstrādājumiem neesmu pirkusi. Apzināti neesmu pirkusi. Neapzināti gan- nopirku kurpes, visu apskatīju, viss legit- plastmasa un mākslīgais, spīdīgais, bet pēda ieklāta no ādas. Mācība citai reizei. Bet vispārīgi – izvārīties no ādas izstrādājumiem ir pavisam viegli. Šobrīd pieejami gan lēti, gan dārgi, gan kvalitatīvi apavi un aksesuāri no citiem, ne dzīvnieku materiāliem. Šodien pastaigāju pa veikaliem šeit Linköping, skatīt ziemas zābakus bērnam. Ir . Lēti (vietējiem aprēķiniem) un Ok kvalitāte (neviens vairs īsti nepērk apavus bērniem, lai nodotu tos nākamajiem 5 brāļiem un masām)- pa ziemu nesaplīsīs, katru dienu pa sniegu skrienot.

#6 Nē, nav tā, ka obligāti un ļoti jāmīl dzīvnieki, lai varētu sevi saukt par vegānu (atzīšos, es piederu pie tiem). Vienkārši ir jāizvēlas nedarīt tiem pāri un neizmantot savās interesēs (kad tā atklāsme “aiziet” , tad ir WoW). Jo var jau arī savādāk . Var 5zvaigznīgi un mega proteīniski paēst, var holivudiski saģērbties, var ļoti empātiski dzīvot un pat naudu var nopelnīt, neizmantojot dzīvniekus kā palīginstrumentus. Pateikšu vēl kaut ko. (Tūlīt mani sekotāji izvēlēsies sekot citiem IG kontiem). Visi, kas mīl dzīvniekus. Glāsta kaķus, apbrīno ziloņus, ved pastaigā suņus, dusmojas uz degunradžu malu medniekiem, ēd tikai balto gaļu (vistu, piemēram) un “cūku jau nē”, iedzer mega zaļo kokteili un šausminās par suņu ēšanas tradīcijām Ķīnā, ar šampi noskalo austeres un tunča fileju un purina galvu nepatikā par delfīnu un kuras bruņurupuču izmiršanu. Well, cut the bullshit

#7 Kad cilvēks saka ēst dzīvniekus? Sen (Ice Age sen). Kāpēc? Lai izdzīvotu? Ja nomedīja, tad izdzīvoja. Fast forward. Šodienas cilvēks medī veikalos. Parastie mednieki medī to, kas ir pieejams (nācis no neviens nezina no kurienes), mazliet labākā maizē dzīvojošie medī organic, eco, local, sustainable dzīvniekus. Kāpēc medī? Izdzīvošanas jautājums jau sen nav aktuāls. Tradīcija. Pieradums. Citu scenāriju uztura jomā nemaz nezina. Un starp Ice Age un šodienu cilvēks ir reāli salaidis visu dēlī. Ne jau gaļas (dzīvnieka miesas skan spēcīgāk) ēšana ir slikta. Sliktums ir mūsu cilvēku vājprātīgajā attieksmē pret dzīvniekiem un apstākļos, kādos tie tiek turēti cilvēka vajadzību apmierināšanai. Bet atpakaļ pie medniekiem. Latvijas presē skaļi izskanēja mednieces (tagad arī sievietes) ar svam trofejām un nākotnes plāniem. Atcerieties? Zviedrijā (parastajā Zviedrijā nevis ziemeļos, kur medības tomēr saglabājušas sevis uzturēšanas aspektu) parastākais ofisa ierēdnis mācās mednieku kursos, pērk ieroču skapi (jo bez skapja arī ieroci neļaus nopirkt), pamet ģimeni uz nedēļas nogali un dodas medīt. Tas notiek 2-3 reizes gadā, pārejas nedēļas nogales tiek medīts veikalā (skatīt augstāk). Jēga? Kad es jautāju, atbilde viena – iespēja pabūt dabā. Nopietni ? Ar pastaigu un haikinu nepietiek? Jāiegulda tūkstošiem Eiropas naudiņu mednieku kursiem, skapjiem, ieročiem, specializētām apģērbam utt, lai pabūtu pie dabas? Happy people- one year in Taiga. Sirsnīgi iesaku noskatīties šo dokumentālo filmu. Spoilers- ļoti cilvēcīgs mednieks. Ļoti cilvēcīgs.

#8 Par ciemiņu uzņemšanu. Mums patīk, ja mājas viesu rosība . Bieži tas nenotiek, bet, kad notiek, tad uzaicinātie ir priecīgi, neviens nečīkst par vegānisku ēdienu, ciema kukulī (ja ēdams) atnes vegānisku cienastu. Tā ir mūsu iespēja parādīt, ka vegāni ir pilnīgi normāli cilvēki (kas ir normāls?). Ejot ciemos. Tuvākie draugi vienmēr sagatavo kaut ko vegānisku. Un izstāsta, kādi produkti lietoti un arī atvainojas, ja nebūs garšīgi. Sirsnīgi. Sanākšanas pie attālākiem paziņām parasti ir lielāki burziņi un bieži vien rīkotāji uzskata, ka čipši un riekstiņi ir 100% vegan un ar to arī pietiks (Oh. Nē, čipši un riekstiņi ne vienmēr ir 100% vegan). Atklāšu noslēpumu. Lai cik tuvs būtu draugs, man VIENMĒR somā līdz ir pāris uzkodas. In case. Vai nu pašiem apēst, vai bērniem sagribēsies kaut ko no sava pierastā repertuāra. Pēdejā gada laikā bija divas viesības, kuras vēlos pieminēt. Mēs rīkojam dzimšanas dienas svinības. Apmēram 60 viesi (4 vegāni, 2 lakto-ovo un pārejie visēdāji) un visas uzkodas bija vegāniskas. Jutos ļoti lepna par to! Mesidžs nodots. Gājām ciemos Ziemassvētkus svinēt pie pārliecinātiem gaļēdājiem, galds, protams, klāts pēc labākajam zviedru tradīcijām. Visiem klātesošajiem bija sagatavots dārzeņu kārtojums, taču neviens cits, izņemot mūs, to neēda. Pārējo ēdienu mēs paši ņēmam sev līdz. Manuprāt, diezgan OK variants, kā šādas situācijās rīkoties (lai gan tas nemazina spriedzi – jūs ēdat to un mēs citu).

# 9 Specializēto vegānisko produktu (sieri, smēriņi, gaļas utt) tagad veikalos plašs klāts. Iepakojumi marķēti, atpazīt viegli. Taču nezinātājs (labu gribēdams) nopirks produktu ar marķējumu Vego, taču vai tas garantē vegānisku produktu? Vego, vegetarian, veggie, veggo, green utml var būt (var arī, protams, nebūt tā) vienkāršs mārketinga triks un produkts nepavisam nav vegānisks. Bieži vien marķējumu nosaka ražotājvalsts. Diemžēl, katrā valstī marķējumu definīcijas atšķiras/nav konkrētas. Ja redzi VEGAN zīmi /vārdu, tad par īstenumu šaubu nevajadzētu būt, bet visi pārējie augstāk minētie vārdi norāda tikai vienu – izlasi sastāvdaļas.

# 10 Gribi vai nē, bet līdz ar #wentvegan, tev jāiemācās lasīt arī produktu sastāvdaļu etiķetes. Kuri tad ir tie vārdi/produkti aprakstā, kas norāda, ka produktu nevajadzētu iegādāties, jo NAV vegānisks (UZMANĪBU- saraksts ir nepilnīgs, minu tikai zināmākos nosaukumus, jo ir vesela kaudze ar E burtiem un no dzīvnieku valsts produktiem ražotu vielu, kurus tikai ķīmiķis atpazīst). ĒDAMS/DZERAMS: Dzīvnieku gaļa un to produkti (vārīta, jēla, cepta, pelmeņi, cīsiņi, pīrādziņi you name it NAV vegānisks). Piens un piena produkti (krējumi, saldējumi, piena šokolādes , konfektes, biezpieni, jogurti utt, arī produkti bez laktozes NAV vegāniski). Olas un produkti, kuros izmantotas olas NAV vegānisks. Medus NAV vegānisks. Želatīns IR dzīvnieku kaulu produkts un NAV vegānisks. Zivis un zivju produkti NAV vegāniski (arī ikri NAV vegāniski). Laktoze, keratīns, lanolīns, kaseins, piena proteīns, bišu vasks, karmīns u.c vielas NAV vegāniskas. SADZĪVES PRECES: dzīvnieku vilna un vilnas izstrādājumi (un šeit ne tikai mums zināmā aita, bet arī mohērs, kašmira, angora utt), āda un tās izstrādājumi, smukumam netiek pirkti dzīvnieku ragi, nagi, mati utml. Zīds. Stearīna sveces. Dūnu jakas un segas. Kosmētika un sadzīves preces ir pilnīgi atsevišķa saruna, jo ne tikai tas, kas ietilpst produkta sastāvā nosaka tā vegānismu, bet arī tas, ka ražotājs veic/neveic produktu izmēģināšanu uz dzīvniekiem. E BURTI: trīs galvenie E, kas NAV vegāniski- E120 (karmīns- sarkanā krāsa, ko lieto dažādu pārtikas produktu krāsošanai un izgatavota no kukaiņiem); E910 (bišu vasks), E904 (angliski Shellack. Kukaiņi jau atkal, liek klāt saldumos, riekstos, augļu ilgākai saglabāšanai svaigā izskatā). Bet ir vēl daudz daudz E no dzīvnieku valsts …. Bet jāsaka, šī sastāvdaļu tēma ir “jo dziļāk mežā, jo…” vairāk saproti, ka dzīvnieku produkti tiek likti klāt, kur vajag un kur nevajag, pat uz svaigas zemenes. Ko jūs par to domājat?

# 11 Nedrīkst bērnam uzspiest tādas galējības kā vegānisku uzturu! Bērnam jāļauj izvēlēties pašam! Bērns neattīstīsies, ja normāli (!?) neēdis! Saka tie citi. Vai drīkst bērnam uzspiest ēst gaļu? Vai gaļēdajs savam bērnam pajautāja – tu velies ēst gaļu vai būsi vegāns? Vai bērna normālu attīstību garantē gaļas ēšana? Jautā vegāns. Es zinu tikai to, ka katrs mīlošs un saprātīgs vecāks savam bērnam sniegs tikai to, ko uzskata par labāko un vajadzīgāko. Vecāku pašu pieredze, inteliģence, tradīcijas, audzināšana, zināšanas un normu apšaubīšana (questioning) ir pamats/sākums mainīties. Var jau arī nemainīties. Jo ir jau labi, kā ir. Bet tad sapratni vajadzētu kultivēt. Tiem, kas mainās ir nepieciešama to, kas nemainās sapratne. Un otrādāk. Es (vairs) neuzskatu, ka bērnam jādod dzīvnieku produkti, lai tas veiksmīgi attīstītos. Visas nepieciešamas uzturvielas (well, vitamīns b12 jāiedod papildus) bērns VAR saņemt ar SABALANSĒTU veganisku uzturu. Un sabalansēt nav nemaz tik grūti. Chester (tūlīt 5 mēneši liels) vēl ēd mammu- viss sabalansēts. Chadye (drīz 3 gadus vecs) ēd veganisku uzturu gan mājas, gan bērnu dārzā. Kā jebkurš cits bērns – periodiem ēd visu vai neko, vai tikai to vienu produktu utml. Viņam ir savi favorītie ēdieni, tāpat to pagatavošanas veids. Žļurkas visādas kā mērces un zupas, un ķīseļus viņam var nepiedāvāt. Tāpat arī dārzeņu – citus ēd, citus nē. Lai gan, ja salīdzina ar vienaudžiem bērnudārzā, Chadye ēd vairāk un dažādākus dārzeņus nekā pārējie. Liels prieks, ka ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, pēc iespējas cenšas sagatavot līdzīgu ēdienu gan Chadye, gan visēdājiem bērniem. “Salātu bārs” bērniem ir kopīgs. Puika zina, ka viņš dzer auzu pienu, bet Tove (meitene, kas sēž blakus pie pusdienu galda) dzer govs pienu. Zina arī, ka mēs ēdam sojas gaļu, bet ne govs vai cūciņas Pepas gaļu. Vai es ļaušu bērniem ēst gaļu, ja viņi to gribēs? Protams, bet tikai tad, kad paši par to maksās. Un ne manā virtuvē (ja vien es pati nepārdomāšu un sākšu ēst dzīvniekus). Kā jums ar bērniem un to ēšanu?

# 12 Mēs dzīvojam Zviedrijā. Nelielā miestā (apm 150 K iedzīvotāju). Būt vegānam Zviedrijā ir viegli un ērti. Vegānisks dzīvesveids, in general, ir akceptēts visos līmeņos- kaimiņi zina, ko nozīmē vārds vegāns, kolēģi pieņem to kā pašsaprotamu lietu (ar pietāti, nevis apsmieklu), skolās un bērnudārzos pieejams vegānisks uzturs (diemžēl dažas komūnas – administratīvais iedalījums- joprojām cīnās pret vegānisku uzturu bērniem, bet vegānu saime nepadodas – raksta sūdzības un veic miermīlīgas protesta akcijas), gandrīz jebkurā ēstuvē piedāvā vismaz vienu vegānisku ēdienu, ir only vegan restorāni un kafejnīcas, lielos un mazos pārtikas veikalos ir plašs klāts ar specializētiem produktiem, valsts līmeni ir apstiprinātas dietārās vadlīnijas, kas nosaka, ka vegānisks uzturs bērniem un grūtniecēm ir atbalstāms. Zviedru vegāni ir liela, aktīva grupa, kas “panāk savu”. Viņi aktīvi sūdzas atbildīgajām iestādēm par uzņēmumiem, kuri neatbilstoši marķē produktus (palasi 9. Oktobra piezīmi), sūta e-pastus uzņēmējiem, lai panāktu izmaiņas receptē (D vitamīns ir ļoti aktuāls, jo bieži tikai dzīvnieku izcelsmes D vitamīns traucē produktam būt vegāniskam), aktīvi bombardē (īstais vārds!) izņēmumus, lai panāktu kāda konkrēta produkti ienākšanu tirgū, atbalsta un pērk vidus jaunos produktus, lai tikai tie paliktu tirgū. Man ļoti patīk zviedru vegānu aktivitāte. Dzīvnieku tiesību aizstāvji arī ir aktīvi un dara vērtīgu darbu. Bet, šķiet, viņi ir mazliet klusāki nekā latviešu Dzīvnieku brīvības aktīvisti. Bet tas varbūt tāpēc, ka es īpaši sekoju un fanoju par latviešiem un ne tik daudz zviedriem. Un vēl man ir sajūta, ka pēc gadiem diviem, trijiem Latvijā būs ļoti priviliģēta produktu pieejamības situācija, taču šaubos, ka likumi par bērnu uzturu tiks drīzumā izmainīti (vēl viens iemesls palikšanai citā valstī). Un vispār – būsiet Zviedrijā, brauciet ciemos!

# 13 Šodien ir piektdiena, 13. (sazin kas notiek) Tāpēc neuztveriet ierakstu ļoti nopietni. Tikai mazliet nopietni. Jo nav jau tā, ka pilnīgi meli. Bet nav arī 100% taisnība. Labāk ar smaidu uztveriet. Šodienas tēma- kā izskatās vegāni! Protams! Ir pilni skaidrs, ka – cik cilvēku, tik arī izskatu/tipu. Un nevar visus vegānus ievietot kādā noteiktā vizuālā kastītē. Vai varbūt var (nešķirojot vīriešos/sievietēs)? Piekritīsiet, ka ir “zaļie, skaistie, saule un jūra” vegāni. Keila kokteiļi brokastīs, papaija pusdienās, mango vakariņās un pa vidu kokosrieksti visādos veidos. Tad “kārnie, bālie, garie mati”, kas nezina, kā atslēgties no jūtūbes un aizmirsuši, kur atrodas ārdurvis uz īsto pasauli (jā, es tiešām esmu redzējusi tādus jūtūberus). Un “lielie un stiprie kačaki vai vienkārši sporta pārņemtie”, kas zina viena turku zirņa uzturvērtību un vismaz 25 dažādas receptes enerģijas uzkodām. Mega grupa “fūdiji”- neviens īsti nezina, kā viņi izskatās, bet ēdienu bildes tik skaistas, ka šķiet arī to rādītājs tāds pats (atliek cerēt). “Eco, bio, mio, ibio”- ja nejauši palaidīsi garām veselīgo dzirksteli acīs, var arī pašu cilvēku nepamanīt, jo viss viņā tik ekoloģisks, ka tā kā kamuflāža, pašu nepamanīt. Vēl viena mega grupa “gudrās pakaļas, well, smart ass jeb tāds ofisa tips”- izlasījuši nosaukumus jaunākajiem pētījumiem par tēmu, bet ne rezultātus, toties gudri runāt var vietā un nevietā. Nedrīkst aizmirst “fašionistas/-us”- tik skaisti, prieks skatīties, bet ne vienmēr vērts klausīties. Lielākā (gribas ticēt) grupa “mainstreams” – tie, kurus mēs satiekam ikdienas gaitās un kuri iepērkas Tavā piemājas veikalā. Tie, kuri vizuāli un uzvedībā neatšķiras no kaimiņjāņa/kaimiņannas gaļēdājiem. Un vēl, protams, “aktīvisti”. Dzīvnieku profesionāli aizstāvji. Tādi mazliet skarbi, mazliet dusmīgi, mazliet vienmēr gatavi kaujai, bet nekad neizrādīs, ka viņi ir labāki, gudrāki, varenāki par Tevi. Un parasti tumšās krāsās ģērbjas vai zemes toņos. Lūdzu , lūdzu , paturpini manu sarakstu ! Būs jautri! Stay safe- 13. Datums (atkarībā no laika joslas) iespējams jau garām.

# 14 Parunāsim par kakām. Nē, nē nemaz neviebsties. Kakas – that’s serious business. Kakām nebūt Tabū. Pajautā ārstam (vislabāk pajautā gastroenterologam) un Tu iepazīsti sev pilnīgi jaunu pasauli! Kakas izskats, konsistence, krāsa, cietība, vajadzības biežums un regularitāte var pastāstīt daudz interesanta par Tava zarnu trakta darbību un pašsajūtu, par vielmaiņu, par organisma un uzņemtās pārtikas attiecībām. Jūs, vecāki, atzīstieties, ka esat kādreiz uztraukušies par sava mazuļa vēdera aizcietējumiem (plūmju biezenis uzreiz atradās) vai par caureju (momentā jāvāra rīsi) un jautājuši ārstam, ko darīt un kas vainīgs (vismaz ar pirmo bērnu tā ir bijis lielakajai daļa vecāku). Taču, kad pats ar tādām problēmām, ko tad? Novērš sekas bez cēloņu atrašanas un aizmirst. Kad studēju Stradiņos, uztura mācības lekcijā bija jāsastāda ēdienreižu paraugi (neatceros mērķa auditoriju). Atceros kā šodien, lekcijas pasniedzējs paskatījās uz manu ēdienreižu plānu un teica – vai tad no šī var pakakāt? Šķiedrvielas vajag, pieliec burkānus un kāļus, bietes un… (kaut ko vēl vajadzēja pielikt). Un tagad kaunpilns, bet lepns atzinums – kopš #wentvegan, mana kaka ir perfekta! Tu saproti- #govegan Kā Tev ar kakām?

# 15 Mēs neēsam tāda apkārt- zemeslodei- ceļotāju- ģimene, bet mēs bieži pametam Zviedriju (mājas), jo, goda vārds, “visi radi dzīvo ārzemēs”! Visvisvissvarīgākā lieta #vegantravel ir mājasdarbs- sagatavošanās braucienam, pagūglēt ceļojuma galamērķa vegāniskos piedāvājumus ēšanas (thanks God for Happy Cow 🙌) un izklaides jomā (te nu katra paša intereses būs noteicošās), palasīt, cik ilgi strādā veikali, ja plānots iegādāties pārtiku (jā, jā, ir valstis, kur sestdienas lidz 16-18.00 atvērti pārtikas veikali un svētdienas viss slēgts), iemācīties dažus vārdus vietējā valodā, lai varētu pateikt nē gaļa, nē olas, nē piens. Un vēl lai nav pārsteigums Spānijā redzēt buļļu skriešanu pa ielām un žāvētas dzīvnieku kājas karājamies katrā veikalā, lai Francijā nepārsteidz sieru krāvumi un Grieķijā astoņkāju spaiņi pie restorāna durvīm. Plus- jo siltāka zeme, jo vienkāršāk būs ar ēšanu. Par to iespringt nav vērts. Tajā pašā laikā piedāvājumi apmeklēt visāda veida pasākumus, kuros dzīvnieki ir galvenie izklaidētāji (aqua parki, zvejas, dresūras un cirki), būs uz soļa. Tātad – jaieplāno izklaides pēc saviem ieskatiem. Kopš mums ir bērni, visi ceļojumi bijuši ar tiem. Amerika, pāris Eiropas valstis un Azoru salas ir daži no galamērķiem, kur pabūts. (Talāk – ceļojumi lidojot). Es vienmēr sagatavoju līdz uzkodas un bieži vien arī pusdienas (atkarībā no lidojuma laika un garuma). Uzkodās mums parasti cieti un/vai žāvēti augļi, cepumi (lai nav oreo lidostā jāpērk), banānmaize, smūtijs/augļu biezenis mazajos bērnu iepakojumos, maizītes ar veganisku pildījumu, olīves. Tā, lai visiem garšo un pietiek. Neiesaku ņemt riekstus (jo var gadīties kāds īpaši alerģisks pasažieris un personāls aizliegs ēst līdzi paņemtos riekstus, tā arī paliksi izsalcis), banānus/mīkstus augļus (saspiedīsies un ķēpa tikai būs), viegli drūpošas vai taukainas uzkodas. Ja lidojums garāks, makaronu salāti ir ļoti ērts ēdiens līdzņemšanai. Mēs dodam priekšroku dzīvokļu īrei ceļojot (airbnb) nevis viesnīcām. Ar bērniem ērtak dzīvoklī- vairāk vietas un brokastis pēc pašu izvēles. Nekur (izņemot Zviedrijās Scandic) nav nācies redzēt jēdzīgu vegānisku brokastu piedāvājumu. Reti kurā lidostas terminālī ir iespējams nopirkt augu pienu, (triks vecākiem, kuru bērnam augu pienu vajag tūlīt tūlīt un tagad)- meklē Starbucks un nopērc augu pienu atsevišķi (to, ko viņi lej pie kafijām); ņem pienu līdzi no mājām un robežkontrolei pie dieviem zvēri, ka bērnam ir govs piena proteīna nepanesība (nemini vegānismu – robežkontrole par to tikai iesmej), bet dzert vajag, lidojums tāls utt. Tad palaidīs garām kā medikamentu pat ar litra iepakojumu (ir darīts! nav viegli, bet ar mierīgu, bet “nejoko ar mani” toni + “pasauc priekšnieku” viss nokārtojas). Ja lidojums tāls un zini, ka tiks pasniegts ēdiens, savlaicīgi pasūti #veganoption. Saka, ka aviosabiedrību Emirates un Thai ir labākais vegānisko ēdienu piedāvājums (pašai nav nācies ar viņiem lidot, varbūt Tu zini ?) Bezmaksas uzkodas, ko parasti pasnied KLM (mūsu visbiežāk izmantotā aviosabiedrība) nekad nav vegāniskas, taču viņi ir atteikušies no gaļas savās sviestmaizēs (jo “tik daudz veģetāriešu lidojot” ) un aktīvi reklāmē Holandes sierus.

# 16 Paturēt rokās jaunu grāmatu, pasmaržot un izšķirstīt, ir vienreizējā un neatkārtojama sajūta. Mums mājas ir izglītojošās un skaistās grāmatas par vegānisku dzīvesveidu. Un vēl pāris “parastās” recepšu grāmatas, tās, kuru saturu internetā var atrast. Un arī tās grāmatas, kuras par nieka naudiņām pārdod pārtikas preču veikalos pie kases – zaļie kokteiļi un smūtiji, sulu noslēpumi, 100 zaļie salāti utt. Tāpat kā Tu arī es tās esmu nopirkusi, trīs reizes atvērusi un aizmirsusi. Šodienas #oktobrapiezīmes atļaušos jūs aicināt apmeklēt manu kautrīgi un lēnam rakstīto blogu http://www.vegkid.org, kur pakomentēšu mūsmāju grāmatas par vegānismu (meklē hashtag grāmatas, iedaļā Ģimene). Toties šeit nosaukšu savu TOP 3 (jauktā kārtībā): grāmatas, kuras par skādi nenāks izskatīt jebkuram iesācējam vai 100gadīgam hardcore vegānam: Jonathan Safran Foer “Eating Animals”- grūti lasāma, sasodīti mazi burti, daudz lappušu, bet Jonathan Tev atvērs acis uz pasauli, kurā nevelies ieskatīties. Ja izlasot šo Tu turpināsi ēst dzīvniekus, tad sorry, not sorry… Jack Norris & Virginia Messina “Vegan for life”- pārdomāts, zinātnisks ieskats vegānu uzturmācībā. Jāzina no A līdz Z. (P.s. Man šie divi simpatizē vairāk kā Dr. Greger). Thug kitchen “Party grub” vai jebkura viņu publikācija. Viņu receptes pat nav jāgatavo (ja nevēlies), bet teksts jālasa bieži, lai neiesūnotu un nekļūtu par garlaicīgu dīvāncilvēku. Padalies šeit vai blogā ar saviem atradumiem vegānisko grāmatu jomā!

# 17 Šodien būs atzīšanās. Vegkid ģimene ir tālu no priekšzīmīga vegānu tēla. Un labi, ka tā. Jo, iespējams, veselais saprāts un mērenība vēl pastāv mūsos. Viss, kas iegādāts pirms #wentvegan un ir derīgs, joprojām tiek lietots. Mēs neesam izsvieduši vilnas zeķes un džemperus, ādas jakas un apavi joprojām tiek uzvilkti, bērna ratos tiek ieklāta aitas vilnas ādiņa, spilvens vēl kāds ar dūnām un zīda blūze arī skapī stāv. Jo ir pilnīgi stulbi izmest un pirkt jaunu, ja vecais vēl der. Vismaz man tā ir. |iešu nokaunēties|

# 18 Ap 4-5 gadu vecumu man bija suns. Tāds, ko es uzskatīju par savu, lai gan viņš pie ķēdes vairāk dzīvoja nekā pa pagalmu skraidīja. Tad ap 25 gadiem man uzdāvināja divus ūdens bruņurupučus, par kuriem pašlaik rūpējas mana māsa. Manam partnerim ir bijis kaķis, par kuru vienmēr rūpējusies viņa mamma. Un tagad mums mājas ir neliels akvārijs ar 5 sīkām zivtelēm un vienu vēzīti. Tāda ir mūsu mājdzīvnieku statistika. Nu, neesam mēs kaķu glaudītāji un suņu vadātāji. Vakar manējais saka – zini, nesīsim zivis atkaļ uz veikalu (pastāv tāda iespēja; tad ieliek zivis karantīnā un pārdod tālāk). Es prasu – kāpēc ? Viņam tas neliekas pareizi un neesot jau īsti vegāniski un ētiski. Lūk tā! Bet vispār es gribētu sev suni (tas man ilgas pēc mana bērnības suņa), bet tikai tad, kad būs plašs dārzs, kur tam skriet nevis pie ķēdes turēt.

# 19 Neliela atkāpe no #oktobrapiezīmes. Pāris dienas būs oktobra piezīmes ar okeāna garšu – Reykjavík piezīmes. Kā jau es rakstīju, mēs izvēlamies #airbnb nevis viesnīcas. Šoreiz – dzīvoklis modernais, vecās ostas rajons, kas ļoti cenšas kļūst par urbānu dzīvesvietu modernajiem vietējiem vai iebraucējiem tūristiem. Viss tā glīti iekārtots, dabīgi materiāli – lins un koks. Glīti, tiešām. Saimnieks ar bezgala jauks puisis. Izpalīdzīgs. Cenšās. Bizness galu galā. Un tad tad vegāniskais niķis atkal klāt, vajag pasūdzēties (pašķir bildes uz priekšu)- plakāts te tāds un vēl šitāds, un paklājs … tāds neko, roku darbs, ādiņas kārtīgi sašūtas … ja vien patīk tādas lietas (man vairs nepatīk.nē, nekad nav patikuši). Bet kopumā ļoti jauks pagaidu māja mums

# 20 Reykjavík man ir liels pārsteigums. Visā. Patīkams pārsteigums. Šodien par ēšanu pastāstīšu (es vispār tik par ēšanu runāju, ja?). Pirms ierašanās es apjautājos, kas un kā. Izpildīju mājas darbu – zināt vismaz trīs vietas, kurās pieejams vegānisks ēdiens. Bet šeit tik viegli būt vegānam! Katrs otrais restorāns piedāvā vismaz vienu vegānu ēdienu (parasti burgeris. ātri, ērti, lēti). Kaffi šopi arī piedāvā kādu kārumu vegāniem. Un sulas te spiež uz nebēdu (neaizmirsti, ka Īslande ir vulkāniskā sala. Principā nekas te neaug un nevairojas. Visu importē. Arī visu tam zaļajam kokteilim). Ir 100% un gandrīz 100% vegan ēstuves. Divās dienās bijām obligātajās Rīt plānots apēst vegāniskas crêpes (mani franči nevar sagaidīt) un vienus meksikāņus apskatīt, esot īpaša vegan ēdienkarte. Lielveikali plašā klāstā tirgo vegāniskus produktus. Nekas īpašs un jauns, un pārsteidzošs nav. Visi brendi jau ēsti un redzēti, laba sajūta – zini, ko pērc. Vegāni, brauciet uz Reykjavik, badā nebūsiet! (Tomēr jāpabrīdina… visi, visur ēd zivis /morning catch for lunch/ , sajust var pat uz ielas

# 21 Nezinu, biju iedomājusies, ka Reykjavík ir tāda mazliet “atpalikusi” vieta. Okeāna vidū, aukstumā un vējā. Kā Azoru salas tikai ziemeļos. Bet nekā! Mēs apzināti šajā nedēļas nogalē paliekam tikai pilsētā un nebraucam skatīties Īslandes izslavēto dabu. Un pilsētu varu ieteikt apmeklēt jebkuram city weekend break. Būs kā Londona, Parīze, Roma tikai savādāk. Reikjavík ir maza, kompakta, dzīvelīga, tīra, laipna. Visi runā angļu valodā (nav jāmācas ledus valoda). Iepirkšanās garantēta dabīgo materiālu (vilna, āda, koks, lava) un ziemas lietu mīļiem plus viss tas skandināvu, bet oriģinālāks dizains. Ja ieplāno apmeklēt koncertzāli Harpa, tad wīkends vēl bagātīgāks. Naktsdzīve atgādina Amsterdamu ar daudziem krogiem ar nebeidzamiem happy hour un atvērtiem ilgi pēc pusnakts. Restorāni zivju mīļiem būs paradīze. Un visas ēstuves glītas, izskatās dārgāk nekā īstenībā ir. Lai gan ir dārgāk nekā Zviedrijā, lētāk nekā Norvēģijā vai Šveicē. Un valūta tūkstošos skaitāma (visur ar karti var norēķināties). Laika apstākļi mainīgi . Mums šobrīd oktobra vidū pa dienu ap plus 8C, bet sajūtas, ka krietni aukstāk. Saulains (ļoti noveicās ar laika apstākļiem) un vējains (!!!). Starp citu, ar bērnu ratiem izstaigāt var visur (vieglāk kā Vecrīgā) un, lai arī “parka” un sporta apavi šķiet piemērotākie (jo visi tā ģērbjas un vējš tiešām kož), tā nebūt nav- glīti un “pilsētnieciski” saģērbties arī var. Un, jā! Ja vēlies savā miteklī iedzert glāzi vīna, iegādājies to lidostas tax free pirms dodies uz pilsētu. Jo šeit tāpat kā Zviedrijā alkoholu var iegādāties tikai vienā veikalā, kas atvērts no 10.00 līdz 18.00 un slēgts svētdienās (vai arī iztiec ar 2,25 grādīgo aliņu no avīžkioska). Mīnuss, lidojot no Eiropas puses, laika starpība (ar Latviju trīs stundas). Kad bērni būs lielāki, mēs noteikti brauksim atpakaļ, lai paskatītos Īslandes dabu ārpus pilsētas.

# 22 Šeit, protams, lielākoties viss pakārtots tūrismam. Restorāni, veikali, braucieni skatīties jūras iemītniekus, vulkānus, karsto ūdeņu avotus, ūdenskritumus, mega pārdošanas objekts – Zilā lagūna. Vasaras mēnešos vairāk, rudenī / ziemā mazāk. Tūristu arī šobrīd oktobra vidū samēra daudz (amerikāņu un franču biezā slānī). Krogi pilni, autobusi piebrauc pie muzeja, “izgāž” kravu, sagaida atpakaļ pasažierus un brauc talāk. Maršruti izstrādāti tā, lai visiem viss patiktu. Nepārprotiet, slikti tas nebūt nav. Bet mūsu ģimenei šāda izplānota tūristu padarīšana (vēl) nav pa prātam. Tāpēc arī uz izslavēto zilo lagūnu nebraucām un visdrīzāk arī nekad nebrauksim. Jā, garām iet idilliska bilde instagram (ja atrodi fonu bez cita tūrista fonā) un check-ins. Nu i lai iet. Bet karstā termālā ūdenī gribas pasēdēt… tāpēc šodien aizgājām uz pilsētas outdoor thermal baseinu. Ar bērniem. Tā agrāk no rīta (ne jau pēc pašu gribas). Plus 2 grādi ārā, saule skaista, mākoņa neviena un bezvējš. Chadye ļoti aizdomīgi skatījās un no klēpja nevēlējās izkāpt, jo auksti taču peldbiksēs ārā iet. Tik pat grūti bija pierunāt iet mājas. Divi mazie baseini ar +38 C, lielais bērnu baseins +31 C, vēl viens peldēšanai un arī iekštelpu baseins. Nu, un kam to zilo lagūnu! Ūdens garaiņi, deguni sarkani, bet tik silti. Abi sīkie priecīgi, abi lielie arī. Brauciet uz Reykjavík! Ir forši!

# 23 No kā nogurst vegāns? (ideju šāvienu frīstails jautājumi un apgalvojumi, pieņēmumi un stereotipi. es sākušu, Tu turpini!) Ko Tu vispār ēd? No dzīvnieku ādas uz velosipēda sēdekļa. Un bērnu ratu rokturiem. Vai proteīna pietiek? Kotleti neprasās? Tava smadzeņu darbība pasliktināties! Tu stāvoklī nepaliksi (uz vīriešiem to reti attiecina). Beidz nodarboties ar muļķībām! Vienu šašliku Līgo jau var. Kurš Tev to (vegānisma) stulbumu iestāstīja? Dzīvnieki nejūt un nesaprot. Zivis nav dzīvnieki. No piena pulvera uz kartupeļu čipsiem. Pie mums jau tā nav, tikai ārzemēs (par dzīvnieku turēšanas apstākļiem. P.s. Es dzīvoju ārzemes, pie jums un mums viss vienādi). Cirkā dzīvnieki ir priecīgi un paši vēlas uzstāties. No pupu ēšanas Tu to vien darīsi, kā pird&€i. No kosmētikas testēšanas uz dzīvniekiem. Daba paldies nepateiks, ja ēdīsi importētos dārzeņus un augļus. Dzīvniekus (tieši tik daudz, cik tagad, un vairāk) fermās vajag, lai būtu mēslojums vegānu pārtikai. Soju ēdīsi, par sievieti/vīrieti kļūsi (hormonālas izmaiņas). No olas otiņas uzvilktas uz rupjmaizes (bez tā spīduma var arī iztikt). Medus, ak medus, taču ir medikaments. Želatīns konfektēs. Sveces vienmēr ir vegāniskas. Muskuļus neuzaudzēt, vecīt! No vegāna- terorista un tikai savas taisnības paudēja. No vegāna mistiķa- zinātnes noliedzēja. No vegāna flexitarian- šodien vegāns, ai, rīt vairs nē.

# 24 Šodien vegan.lv raksta par to, kāpēc cilvēkiem nepatīk vegāni? Un sniedz ieskatu, kā šī patikšana/nepatikšana strādā. Un min 4 punktus, kā vēl-ne-vegānam justies labāk vegāna kompānijā. Nebāzt to acīs /man šķiet, ka mūsu ģimene to nedara ĻOTI uzmācīgi. Es pat šo vegkid kontu savā privātajā parādīju tikai dažas nedēļas atpakaļ. Nevēlos kādam uzspiest man sekot, ja bērna ēdiena bildes uz nerviem krīt (izņemot, manu māsu. mās, Tev jāseko) / Neizmantot tikai morālo aspektu vegānismam /mana pieredze rāda, ka morālais aspekts tādā vienkāršā, neorganizētā sarunā kā pirmais ir reti, reti. Parasti par veselību un dārdzību parunājas un par proteīnu/ Jārunā par savām nepilnībām /latvietim otrs latvietis tas labākais kumosiņš, protams, jāpadalās ar ko tādu, kas Tavu tēlu padarīs mazāk pievilcīgu. Piemēram, mēs joprojām dzeram visus alkoholus un neiespringstam, ja nav uzdrukāts vegan vārds/ Nodalīt cilvēku personību no tā veiktajām darbībām / Tas, ka ēd gaļu, nenozīmē, ka cilvēks slikts. Bez šaubām, īpaši tāpēc, ka pats vēl zaļš vegāns. Taču – atzīšos, jo riebīgāk un nicinošāk gaļēdājs izsakās par vegānismu, jo lielāka iespēja saņemt vienu sulīgu un necenzētu “ej bekot” no manis/ P.s. Ieskaties vegan.lv un izlasi visu rakstu te!<<<<
radicionālā medicīna. Medikamenti un to lietošana. Bērnu vakcinēšana. Pēdējos gados slidens temats. Gandrīz tik pat jutīgs, kā jautāt par reliģisko piederību vai seksuālo orientāciju (nē, pēdējais jau sen nav nekāds aizliegtais temats). Jo viss tas “dabīgais – eko, bio, mio, ibio, augstākās matērijas un iepriekšējo dzīvju grēki” ir kļuvis tik populistiski pieejams, ka bail. Katrs otrais kļuvis par ajūrvēdas, homeopātijas un uztura speciālistu. Un tie, kas vēl nav, izlasījuši gūgli tukšu, nodzīvojuši Taizemē mēnesi un ZINA VISU. Jo īsts vegāns tradicionālajai medicīnai saka Nē, jo tā tiek testēta/mācīta uz dzīvniekiem. Jo īsta vegāne pēc dzemdībām iesaldēs placentu un uzkodīs to ik pa laikam. Jo īsti vegāni nevakcinē savus bērnus. Jo īsti vegāni nav instagram un pinterest. Īsts vegāns ir galējības galējais gals. Tik labi būt ne īstam vegānam. Es savas pieredzes, apstākļu un informācijas rezultātā ticu tradicionālajai medicīnai. UN. Es ieklausos netradicionālajā medicīnā, lai paplašinātu redzesloku. UN. Es skatos, kā pretējais frontes cīnās, pierādot savu taisnību. Amizanti!

# 26 Ir tādi (vegāni un visēdāji), kuri uzskata, ka ar pārtiku var uzņemt VISAS nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Var. Bet ļoti jāsabalansē un, īstenībā, daudz jāēd. Visēdājs domā, ka ēdot gaļu un piena produktus, asins aina ir perfekta. Un tie, kuri neēd zivis, bet citus dzīvnieku produktus gan, domā tāpat. Pastāstīšu, ko mēs (pieaugušie un lielais bērns, jo mazais vēl ēd mammu) lietojam papildus ēdienam: B12 vitamīns (jo mēs neēdam tik daudz ar B12 bagātinātus produktus un tā trūkumu nu dien nevēlamies piedzīvot), vegānisks D3 vitamīns (arī mazais ēd, jo, citu veselības aspektu starpā, ir svarīgi nenonākt tumsas depresijas ķetnās; jā, visēdāj, Tev ar to vajadzētu papildus gada tumšajos mēnešos), omega-3 zina visi kā zivju produktu un tikai retais zina, ka zivis to saņem no aļģēm, ko tas ēd. Mēs ēdam aļģu izcelsmes omega preperātu (lai nodrošinātu kvalitatīvu aminoskābju daudzumu, lai, vienkāršoti sakot, smadzenes strādā; īsts vegāns teiktu – ēd valriekstus, linsēklas, kaņepju sēklas un to eļļas, būs gana… es nestrīdos un neiebilstu, taču nē.. tik daudz apēst es nevaru un negribu). Tā. Tas arī viss. Pārējais ir tikai dažādots un kvalitatīvs ēdiens

# 27 Tā pavisam īsi – man ir bezgala veicies ar divām vieglām grūtniecībām. Fiziski es biju ļoti stipra ar pirmo, gana stipra ar otro. Emocionāli es biju gana stipra ar pirmo, ļoti stipra ar otru. Pirmā (kā lielākajai daļai grūtnieču) pagāja daydreaming par augošo vēderu un nākotni, otrā- laiks no testa līdz dzemdībām paslīdēja pilnīgi nemanot, goda vārds! Ar pirmo es vēl ēdu piena produktus (sasodītais siers) un olas. Ar otro vienīgi augu produktus (izņemot “pārpratumus”). Pirmajā reizē es savācu visus pasaules ūdeņus sevī un beigās vēlos kā tāds kukulītis ar diviem stabiem kāju vietā un sāpošām pēdām to nesot (man jau šķiet, ka piena produktu ēšana to sekmēja), otrajā nekā tada nebija. Protams, katra (KATRA) grūtniecība ir vienreizēja/unikāla (visēdājam vai kaut-kā-needājam) un nevajag salīdzināt un stresot, tāpat- visi tie citi 100 aspekti un zvaigžņu stāvokļi jāņem vērā… bet es gribu ticēt, ka mana otrā (vegan) grūtniecība fiziski tik viegla bija tāpēc, ka ķermenim nebija papildus slodze, pārstrādājot dzīvnieku produktus (ticībai liels spēks)

# 28 Bija komentārs par vegānisku produktu saturu. Pastāstīšu mūsu attiecības ar fake un mazāk fake produktiem, kas nav whole food. Pieni. Chadye ir uzaudzis ar auzu pienu no pakas (auzas, piens, sāls + vitamīni, ja piens bagātināts un nav eco). Mājas ik pa laikam paši gatavojām riekstu pienu (ātri, lēti, ērti tikai blenderi tādu labāku vajag). Vai labāk izvēlēties eko govs pienu no pakas (govs, kas barota ar sazinko, dzemdējusi teļu, kurš uzreiz aizvests prom, iespējams slimo ar vēzi (šo te reti kāds iedomājas, ka dzīvnieki slimo, bet Tu to slimo gaļu ēd ar pipariem un sāli)? Katra paša izvēle. Fake gaļas produkti. Jā, mēs ēdam. Parasti desiņ/šķiņķīt/frikadelīt veidā. Trīs reizes nedēļā noteikti. Ja pieejams, tad eko (jo tad visas sastāvdaļas var izlasīt un nevajag ķīmijas grāmatā skatīties). Parasti no sojas pupām (lūdzu, nevajag to par hormoniem tagad) vai pēdejā laika hīts – pulled oats. Burgeri un tā visbiežāk tiek gatavoti mājas (nereāli vienkārši). Kāpēc ēdam? Jo ātri pagatavojams, protams. Un nenoliedzami arī garšīgs. Bet ne tāpēc, ka tas atgādina dzīvnieku produktus. Sieri. Nu nav. Nav vēl nācies atrast sieru, kas būtu garšīgs. Ēdams – jā, bet ne garšīgs. Šad tad nopērkam, tiem pašiem burgeriem. Bet vegāniskie sieri pamatā vieni vienīgi kokosriekstu tauki. Viti pirmā produkti. Jogurti ir nenormāli saldi, bet esmu atradusi vienu bezgaršas sojas gurtu, ko pērku un lietoju gan “saldajā” ar granolu, ogām, gan piemēram, tzatziki gatavojot. Saldumi. O jā! Šokolādes un končas. Kūkas un cepumi. Draņķa jau tur netrūkst, jāskatās, cik tālu gatavs iet un cik daudz no sastāvdaļu saraksta saprot. Kopumā gan jāsaka, ka vegan fake produkti ne ar ko savā sliktumā neatšķiras no gaļas produktiem, jo abos pietiek nevajadzīgu draņķu, tāpat arī palmu eļļa gan vienos, gan otros. Ko darīt? Izvēlēties mazāko kaitējumu. Sev, veselībai, dzīvniekiem, dabai

# 29 Sportisti. Bez gaļas nekā. Proteīna pulveri/uzkodas/jogurti. Viss pienā apvāļāts. Lai muskuļus audzētu proteīns ļoti vajadzīgs. Lai skrietu, lēktu un celtu. Latvijā tagad dikti populāri paliek sportisti vegāni , gūglē paskatoties tādus atradīsi daudz, daudz (gan stipriniekus, gan šahistus, gan skrējējus). Es pati tā ĻOTI daudz pašlaik nesportoju. Man bērni un tā, joga izstaipīšanās nolūkā. Toties (īsts un dzīvs) piemērs, ka vegānisks uzturs neskādē sportojot, ir mans partneris. Skrien ātri. Peld. Spēlē bumbu sportus. Neskatoties uz dažādiem traucējošiem faktoriem (ķermeņa uzbūve, darba ritms, čīkstoša sieva) viņš šogad ļoti pieklājīgi pieveica savu pirmo Ironman sacensību. Nākamajai arī jau pieteicies. Es lepna. Un vegānisks uzturs nebūt nav traucējis viņam šajā sportiskajā darbā.

# 30 Tie pirmie mēneši pēc #wentvegan var būt diezgan grūti- “viss” jauns, šaubas un nepārliecinātība, daudz nezināmā un kārdinājumi uz katra soļa (bet neļauj tam tevi atsviest atpakaļ dzīvnieku ēdāju lokā) un vēl ēst jāgatavo. Kādu laiku jau var iztikt ar makaroniem un ceptiem dārzeņiem. Īstenībā ilgi tā var iztikt. Bet, lai pašam un vēderam prieks, šoreiz internets un recepšu grāmatas ir tieši laikā. Nevajag jau neko pārspīlēt un kļūt par Master chef , bet papildus info palīdzēs sakārtot domas un sashēmot sev vegānisku ēdienkarti. Jo jautājums – A ko ēst, ja ne gaļu? nekur nepazudīs vēl kādu laiku. (Dārzeņus ar dārzeņiem ēst!) Nenāks par ļaunu, ja veganizēsi savus favorītos ēdienus brīdim, kad visa vegan padarīšana līdz kaklam un atradīsi vegāniskas ēdienzāles dienai, kad visa pasaule riebjas. Ir! Ir latviski blogi ar vegāniskām receptēm! Ej Facebook un skaties, ko citi cīņu biedri ēd! Prasi saviem draugiem vegāniem padomu (pat, ja Tu neesi pārliecināts, kad jūs iepazinušies). Ej uz izglītojošiem kursiem! Un jautā man un paskaties vegkid.org (gan jau es tur šad tad ko ielikšu). Pastāsti, kā Tev veicās ar ēst gatavošanu pirmajos vegāndzīves mēnešos?

# 31 Pēdejā #OKTOBRAPIEZĪME. Rīt jau svinēsim pasaules vegānu dienu. Bet šodien piesakies #neapēdpasauli, tas Tev būs neatsverams palīgs un iedvesma izmēģināt dzīvot savādāk, sev, dabai un dzīvniekiem labvēlīgāk. Ceru, ka Tev manas piezīmes patika. Nu, vismaz, nekaitināja. Varbūt Tu uzzināji ko jaunu? Kas tevi pārsteidza? Par ko vēl neprunājām? Pastāsti! Paldies par personīgām ziņām un komentāriem. Rakstiet arī turpmāk! Tad nu pagaidām – čau labi davai<<<<
gt;

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s